Āfrika

Tuksnešu vēji čukst par faraonu varenību un seno civilizāciju noslēpumiem. No tirgus burzmas Tunisas medinās līdz majestātiskajām piramīdām pie Gīzas – katrs mirklis elpo ar vēsturi. Te smaržas, krāsas un skaņas saplūst vienā dzīvības ritmā. Pagātne nav aizmirsta – tā dzīvo katrā smaidā, katrā soļu skaņā zem karstās saules.

Ēģipte

Ēģipte – laiks šeit elpo caur piramīdām un Nīlas vilni.
Seno dievu noslēpumi slēpjas smiltīs, un katrs templis ir kā lūgšana, kas skan cauri tūkstošgadēm. Kairas haoss un Luksoras klusums – kontrasti, kas aizrauj un apbur. Dateles, smaržīgās eļļas, papirusu raksti – te viss ir kā dzīvs muzejs zem atklātām debesīm. Ēģipte nerunā skaļi – tā stāsta tiem, kas prot klausīties.

Ceļot uz Ēģipti

Tunisija

Tunisija – krustceles starp Vidusjūru un Sahāru.
Senie romiešu amfiteātri un mozaīkas stāsta par pagātni, kas dzīvo katrā akmenī. Šaurās medinu ielas, smaržīgas ar garšvielām un jasmīnu, aicina apmaldīties un atrast sevi no jauna. Zelta pludmales, zilas durvis
un siltums, kas nāk ne tikai no saules, bet arī no cilvēkiem. Te daba un kultūra saplūst kā tēja ar piparmētru – stipri, saldo un neaizmirstami.

Ceļot uz Tunisiju

Gambija

Gambija – šaurā upe, kas ved cauri sirdij Āfrikai.
Zaļojošie mangrovju meži un putnu dziesmas kā gaismas pavedieni starp upes viļņiem. Ciema bērnu smiekli, zemes krāsas mājas un tirgi, kur laiks rit pēc bungas sitieniem. Sārtas saulrieta debesis pār smilšu ceļiem un zemē grilētas zivis, kas stāsta par vienkāršu bagātību.
Te dzīve nav steiga – tā ir ritms, tā ir kopība, tā ir dvēseles miers, ko nes upe un cilvēks.

Ceļot uz Gambiju

Tanzānija

Tanzānija – plašuma zeme, kur debesis skūpsta Kilimandžaro virsotni.
Savannas zeltainās nokrāsas viļņojas kā laika segas, un ziloņi soļo mierīgi, kā senas pasakas glabātāji. Masaju sarkanie tērpi liesmo vējā, viņu dziesmas austas no vēstures pavedieniem un zemes spēka. Zanzibāras smaržīgās ielas elpo ar krustnagliņu un okeāna sāls garšu, un katrs vakars tur ir kā glezna – pieklusināti bagāts. Šeit saule lec kopā ar dzīvnieku balsīm, un dzīve tiek svinēta nevis steigā, bet būtībā – kustībā, piederībā, dabas un cilvēka līdzsvarā.

Ceļot uz Tanzāniju

Maurīcija

Maurīcija – sala, kur okeāns dzied balādi par mūžīgām krāsām. Zeltainas pludmales, kas saplūst ar dzeltenajiem un zilajiem toņiem, kā glezna, kas mainās ar katru viļņa plūsmu. Mangrovju meži ir kā noslēpumu pasaules vārti, kur aiz katra koka var paslēpties jauna stāsta fragments. Balta smiltis zem kājām, bet galvā – vējš, kas nes pārpilnību un senus stāstus par Indijas okeāna ceļotājiem. Tautas dziesmas, ko dzied dārgakmeņiem rotātas mutes, un krāsainie tirgi, kuros laiks rit kā atbalsojoša bungas skaņa, vēstot par pasauli, kas vienmēr ir bijusi kopīga. Šeit dzīvot ir māksla – māksla, kas sajūt katru mirkli, kas dzīvo un plaukst saulainā ritmā, kas iededz dvēselē miera uguni.

Ceļot uz Maurīciju