Šrilanka
Šrilanka – kā asara uz Indijas vaiga, smaragdzaļa un dziļa kā senatnes sapnis. Tējas plantācijas kā viļņi ripo pāri kalniem, un sievietes rokās vāc lapas kā lūgšanu vārdi. Vecie vilcieni čīkst cauri miglas aizkariem, vedot cilvēkus un stāstus no viena laikmeta otrā. Tempļu zvani skan kopā ar vārnu balsīm, un ziedojumu ziedi smaržo pēc ticības, kas elpo klusumā.
Ziloņi lēni soļo pa zemes ceļiem, un okeāns čukst vēstules kokosriekstu palmām, kas stāv kā sargi pie krasta. Šrilanka nav tikai vieta – tā ir sajūta. Tā ir garša karija un kanēļa, tas ir skatiens, kas smaida bez steigas, tā ir sala, kur dvēsele var atpūsties un atdzimt.